Latvian

Alternative forms

• (dialectal froms) pļēpēt, pļāpot

Verb

pļāpāt tr. or intr., 2nd conj., pres. pļāpāju, pļāpā, pļāpā, past pļāpāju

1. to chat, to chatter, to babble, to gossip (to talk about minor, unimportant topics)

   veci cilvēki daudz pļāpā‎ ― old people often chatter

   bet man gribas tikai niekus pļāpāt‎ ― but I feel like just chatting about unimportant things

   ārsts nemēdza pļāpāt par delikatām lietām‎ ― the doctor tends not to chatter, gossip about sensitive issues

Conjugation

Derived terms

prefixed verbs:

Related terms

• pļāpa
• pļāpas
• pļāpība
• pļāpīgs, pļāpīgums

References

1. ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “pļāpāt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7