Definify.com
Definition 2024
pļāpīgs
pļāpīgs
Latvian
Adjective
pļāpīgs (def. pļāpīgais, comp. pļāpīgāks, sup. vispļāpīgākais; adv. pļāpīgi)
- chatty, talkative (one who tends to chat)
- pļāpīga sieva ― chatty, talkative woman
- pļāpīgs kā veca sieva ― chatty like an old woman (lit. wife)
- pļāpīga sievišķa mute ― chatty feminine mouth
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of pļāpīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | pļāpīgs | pļāpīgi | pļāpīga | pļāpīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | pļāpīgu | pļāpīgus | pļāpīgu | pļāpīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | pļāpīga | pļāpīgu | pļāpīgas | pļāpīgu | |||||
| dative (datīvs) | pļāpīgam | pļāpīgiem | pļāpīgai | pļāpīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | pļāpīgu | pļāpīgiem | pļāpīgu | pļāpīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | pļāpīgā | pļāpīgos | pļāpīgā | pļāpīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||