Definify.com
Definition 2024
naturalis
naturalis
Latin
Adjective
nātūrālis m, f (neuter nātūrāle); third declension
- natural by birth, legitimate
- of or pertaining to nature
- of or pertaining to something's nature or qualities
- real, not fictitious
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | nātūrālis | nātūrāle | nātūrālēs | nātūrālia | |
| genitive | nātūrālis | nātūrālium | |||
| dative | nātūrālī | nātūrālibus | |||
| accusative | nātūrālem | nātūrāle | nātūrālēs | nātūrālia | |
| ablative | nātūrālī | nātūrālibus | |||
| vocative | nātūrālis | nātūrāle | nātūrālēs | nātūrālia | |
Related terms
Descendants
References
- naturalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- naturalis in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- NATURALIS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “naturalis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
- physics; natural philosophy: physica (-orum) (Or. 34. 119); philosophia naturalis
- physics; natural philosophy: physica (-orum) (Or. 34. 119); philosophia naturalis