Definify.com

Definition 2024


mitigo

mitigo

See also: mitigó and mitigò

Catalan

Verb

mitigo

  1. first-person singular present indicative form of mitigar

Italian

Verb

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigare

Anagrams


Latin

Etymology

From mītis (ripe, mature) + agō (do, make).

Pronunciation

Verb

mītigō (present infinitive mītigāre, perfect active mītigāvī, supine mītigātum); first conjugation

  1. I make soft, ripe, or tender.
  2. I mitigate, make mild, pacify.

Inflection

   Conjugation of mitigo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mītigō mītigās mītigat mītigāmus mītigātis mītigant
imperfect mītigābam mītigābās mītigābat mītigābāmus mītigābātis mītigābant
future mītigābō mītigābis mītigābit mītigābimus mītigābitis mītigābunt
perfect mītigāvī mītigāvistī mītigāvit mītigāvimus mītigāvistis mītigāvērunt, mītigāvēre
pluperfect mītigāveram mītigāverās mītigāverat mītigāverāmus mītigāverātis mītigāverant
future perfect mītigāverō mītigāveris mītigāverit mītigāverimus mītigāveritis mītigāverint
passive present mītigor mītigāris, mītigāre mītigātur mītigāmur mītigāminī mītigantur
imperfect mītigābar mītigābāris, mītigābāre mītigābātur mītigābāmur mītigābāminī mītigābantur
future mītigābor mītigāberis, mītigābere mītigābitur mītigābimur mītigābiminī mītigābuntur
perfect mītigātus + present active indicative of sum
pluperfect mītigātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mītigātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mītigem mītigēs mītiget mītigēmus mītigētis mītigent
imperfect mītigārem mītigārēs mītigāret mītigārēmus mītigārētis mītigārent
perfect mītigāverim mītigāverīs mītigāverit mītigāverīmus mītigāverītis mītigāverint
pluperfect mītigāvissem mītigāvissēs mītigāvisset mītigāvissēmus mītigāvissētis mītigāvissent
passive present mītiger mītigēris, mītigēre mītigētur mītigēmur mītigēminī mītigentur
imperfect mītigārer mītigārēris, mītigārēre mītigārētur mītigārēmur mītigārēminī mītigārentur
perfect mītigātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mītigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present mītigā mītigāte
future mītigātō mītigātō mītigātōte mītigantō
passive present mītigāre mītigāminī
future mītigātor mītigātor mītigantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mītigāre mītigāvisse mītigātūrus esse mītigārī mītigātus esse mītigātum īrī
participles mītigāns mītigātūrus mītigātus mītigandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
mītigāre mītigandī mītigandō mītigandum mītigātum mītigātū

Derived terms

Related terms

Descendants

References


Portuguese

Verb

mitigo

  1. First-person singular (eu) present indicative of mitigar

Spanish

Verb

mitigo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of mitigar.