Definify.com
Definition 2024
atarušais
atarušais
Latvian
Participle
atarušais (indef. ataris)
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | atarušais | atarušie | atarusī | atarušās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | atarušo | atarušos | atarušo | atarušās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | atarušā | atarušo | atarušās | atarušo | |||||
| dative (datīvs) | atarušajam | atarušajiem | atarušajai | atarušajām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | atarušo | atarušajiem | atarušo | atarušajām | |||||
| locative (lokatīvs) | atarušajā | atarušajos | atarušajā | atarušajās | |||||
| vocative (vokatīvs) | atarušo, atarušais | atarušie | atarušo, atarusī | atarušās | |||||