Latvian

Verb

vingrināt

1. 2nd person plural present indicative form of vingrināt

vingrināt tr., 3rd conj., pres. vingrinu, vingrini, vingrina, past vingrināju

1. to exercise (to make (someone, a body part) stronger, more agile, with physical exercises)

   Rugālis, atmeties gultā virs segas, vingrināja kustībās savas ievainotās kājas pēdu‎ ― Rugālis, lying down in bed under the sheets, exercised his wounded feet with (= in) movements

   viņa vingrina vēdera muskuļus, desmit divdesmit reizes tos savelkot un atlaižot‎ ― she exercises (her) abdominal muscles, tightening and releasing them ten, twenty times

   tā ir pēdējās kara ziemas vingrināta un asināta spēja‎ ― this is an ability exercised (= trained) and sharpened (= honed) in the last winter of war

Conjugation

Derived terms

• vingrinājums

Related terms

• vingrot, vingrojums, vingrošana, vingrotājs, vingrotāja
• vingrs, vingrums

References

1. ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “vingrs”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7