Definify.com
Definition 2026
turpinājis
turpinājis
Latvian
Participle
turpinājis (def. turpinājušais)
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of turpinājis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | turpinājis | turpinājuši | turpinājusi | turpinājušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | turpinājušu | turpinājušus | turpinājušu | turpinājušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | turpinājuša | turpinājušu | turpinājušas | turpinājušu | |||||
| dative (datīvs) | turpinājušam | turpinājušiem | turpinājušai | turpinājušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | turpinājušu | turpinājušiem | turpinājušu | turpinājušām | |||||
| locative (lokatīvs) | turpinājušā | turpinājušos | turpinājušā | turpinājušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||