Definify.com

Definition 2024

neaicināt

neaicināt

conjugation of neaicināt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	neaicinu	neaicināju	neaicināšu	—
2nd pers. sg.	tu	neaicini	neaicināji	neaicināsi	neaicini
3rd pers. sg.	viņš, viņa	neaicina	neaicināja	neaicinās	lai neaicina
1st pers. pl.	mēs	neaicinām	neaicinājām	neaicināsim	neaicināsim
2nd pers. pl.	jūs	neaicināt	neaicinājāt	neaicināsiet, neaicināsit	neaiciniet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	neaicina	neaicināja	neaicinās	lai neaicina

CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	neaicinot		Present Active 1 (Adj.)		neaicinošs
Past	neesot aicinājis		Present Active 2 (Adv.)		neaicinādams
Future	neaicināšot		Present Active 3 (Adv.)		neaicinot
Imperative	lai neaicinot		Present Active 4 (Obj.)		neaicinām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		neaicinājis
Present	neaicinātu		Present Passive		neaicināms
Past	nebūtu aicinājis		Past Passive		neaicināts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	nebūt jāaicina		Infinitive (nenoteiksme)		neaicināt
Conjunctive 1	neesot jāaicina		Positive Infinitive		aicināt
Conjunctive 2	—		Verbal noun		neaicināšana