Latvian

Verb

eksistēt intr., 2nd conj., pres. eksistēju, eksistē, eksistē, past eksistēju

1. to exist, to be

   telpa un laiks eksistē objektīvi, reāli, neatkarīgi no mūsu priekšstatiem‎ ― space and time exist objectively, in reality, independently from our ideas

2. to be alive

   visam taču bija nozīme tikai tad, ja viņš eksistē‎ ― but everything had meaning only as long as he existed (= was alive)

   būt, eksistēt, elpot, sajust un apzināties dzīvības krāšņo plūsmu sev visapkārt: tā taču visaugstākā laime katrai apzinīgai būtnei‎ ― to be, to exist, to breathe, to feel and to perceive the magnificent flow of life around oneself: this is, however, the highest happiness for every conscious creature

3. (colloquial) to subsist, to live on

   eksistēt ar godīgi nopelnīto‎ ― to subsist on what was honorably, fairly earned

Conjugation

Synonyms

• būt
• pastāvēt

Related terms

• eksistence
• eksistenciālisms, eksistenciālists, eksistenciāliste, eksistenciālistisks