Definify.com

Definition 2024


ķemmēt

ķemmēt

Latvian

Ķemmēt matus

Verb

ķemmēt tr., 2nd conj., pres. ķemmēju, ķemmē, ķemmē, past ķemmēju

  1. (of people's hair) to comb (to smooth with a comb)
    ķemmēt matus ― to comb (one's) hair
    ķemmēt pie spoguļa matus ― to comb one's hair by the mirror
    kandidāts bija nedaudz pāri labākajiem gadiem, vairākas dienas neķemmētiem pelēkiem matiem ― the nominee was a little over his better years, with hair many days uncombed
  2. (of animal hair, fur) to comb (to smooth, also to clean, with a comb)
    ķemmēt suni ― to comb the dog
    ķemmēt zirgam krēpes ― to comb the mane of the horse
  3. (colloquial, especially military) to comb (to search thoroughly)
    fašisti gatavojās ķemmēt mežu ― the fascists are preparing to comb the forest
    ciemā jau iet žandarmu ķēde, ķemmēdama māju pēc mājas; meklē vīriešus ― in the village a chain (= group) of gendarmes is going (around), combing house after house; they are looking for (certain) men

Conjugation

Synonyms

Derived terms

prefixed verbs:
  • atķemmēt
  • izķemmēt
  • noķemmēt
  • paķemmēt
  • pārķemmēt
  • pieķemmēt
  • saķemmēt
  • uzķemmēt
other derived terms:
  • ķemmēties

Related terms

References

  1. Karulis, Konstantīns (1992), ķemme”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7