Definify.com

Definition 2024


traluceo

traluceo

Latin

Alternative forms

Verb

trālūceō (present infinitive trālūcēre, perfect active trāluxī); second conjugation, no passive

  1. Alternative form of trānslūceō

Inflection

   Conjugation of traluceo (second conjugation, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present trālūceō trālūcēs trālūcet trālūcēmus trālūcētis trālūcent
imperfect trālūcēbam trālūcēbās trālūcēbat trālūcēbāmus trālūcēbātis trālūcēbant
future trālūcēbō trālūcēbis trālūcēbit trālūcēbimus trālūcēbitis trālūcēbunt
perfect trāluxī trāluxistī trāluxit trāluximus trāluxistis trāluxērunt, trāluxēre
pluperfect trāluxeram trāluxerās trāluxerat trāluxerāmus trāluxerātis trāluxerant
future perfect trāluxerō trāluxeris trāluxerit trāluxerimus trāluxeritis trāluxerint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present trālūceam trālūceās trālūceat trālūceāmus trālūceātis trālūceant
imperfect trālūcērem trālūcērēs trālūcēret trālūcērēmus trālūcērētis trālūcērent
perfect trāluxerim trāluxerīs trāluxerit trāluxerīmus trāluxerītis trāluxerint
pluperfect trāluxissem trāluxissēs trāluxisset trāluxissēmus trāluxissētis trāluxissent
imperative singular plural
first second third first second third
active present trālūcē trālūcēte
future trālūcētō trālūcētō trālūcētōte trālūcentō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives trālūcēre trāluxisse
participles trālūcēns
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
trālūcēre trālūcendī trālūcendō trālūcendum

Descendants

References