Definify.com
Definition 2024
tralucens
tralucens
Latin
Participle
trālūcēns m, f, n (genitive trālūcentis); third declension
- Alternative form of trānslūcens
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | trālūcēns | trālūcentēs | trālūcentia | ||
| genitive | trālūcentis | trālūcentium | |||
| dative | trālūcentī | trālūcentibus | |||
| accusative | trālūcentem | trālūcēns | trālūcentēs | trālūcentia | |
| ablative | trālūcente, trālūcentī1 | trālūcentibus | |||
| vocative | trālūcēns | trālūcentēs | trālūcentia | ||
1When used purely as an adjective.