Definify.com
Definition 2024
positivus
positivus
Latin
Adjective
positīvus m (feminine positīva, neuter positīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | positīvus | positīva | positīvum | positīvī | positīvae | positīva | |
| genitive | positīvī | positīvae | positīvī | positīvōrum | positīvārum | positīvōrum | |
| dative | positīvō | positīvō | positīvīs | ||||
| accusative | positīvum | positīvam | positīvum | positīvōs | positīvās | positīva | |
| ablative | positīvō | positīvā | positīvō | positīvīs | |||
| vocative | positīve | positīva | positīvum | positīvī | positīvae | positīva | |
References
- positivus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- POSITIVUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “positivus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.