Definify.com
Definition 2024
optenturus
optenturus
Latin
Participle
optentūrus m (feminine optentūra, neuter optentūrum); first/second declension
- Alternative form of obtenturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | optentūrus | optentūra | optentūrum | optentūrī | optentūrae | optentūra | |
| genitive | optentūrī | optentūrae | optentūrī | optentūrōrum | optentūrārum | optentūrōrum | |
| dative | optentūrō | optentūrō | optentūrīs | ||||
| accusative | optentūrum | optentūram | optentūrum | optentūrōs | optentūrās | optentūra | |
| ablative | optentūrō | optentūrā | optentūrō | optentūrīs | |||
| vocative | optentūre | optentūra | optentūrum | optentūrī | optentūrae | optentūra | |