Definify.com
Definition 2024
marginalis
marginalis
See also: marginális
Latin
Adjective
marginālis m, f (neuter margināle); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | marginālis | margināle | marginālēs | marginālia | |
| genitive | marginālis | marginālium | |||
| dative | marginālī | marginālibus | |||
| accusative | marginālem | margināle | marginālēs | marginālia | |
| ablative | marginālī | marginālibus | |||
| vocative | marginālis | margināle | marginālēs | marginālia | |
References
- Félix Gaffiot (1934), “marginalis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- marginalis in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016