Definify.com

Definition 2024

lamento

lamento

See also: lamentó and lamentò

Catalan

Verb

lamento

  1. first-person singular present indicative form of lamentar

Italian

Noun

lamento m ‎(plural lamenti)

  1. moan, groan
  2. lament

Verb

lamento

  1. first-person singular present indicative of lamentare

Anagrams

Latin

Etymology

From Latin lāmentum.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /laːˈmen.toː/, [ɫaːˈmɛn.toː]

Verb

lāmentō ‎(present infinitive lāmentāre, perfect active lāmentāvī, supine lāmentātum); first conjugation

  1. (transitive) I lament or bewail

Inflection

   Conjugation of lamento (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lāmentō lāmentās lāmentat lāmentāmus lāmentātis lāmentant
imperfect lāmentābam lāmentābās lāmentābat lāmentābāmus lāmentābātis lāmentābant
future lāmentābō lāmentābis lāmentābit lāmentābimus lāmentābitis lāmentābunt
perfect lāmentāvī lāmentāvistī lāmentāvit lāmentāvimus lāmentāvistis lāmentāvērunt, lāmentāvēre
pluperfect lāmentāveram lāmentāverās lāmentāverat lāmentāverāmus lāmentāverātis lāmentāverant
future perfect lāmentāverō lāmentāveris lāmentāverit lāmentāverimus lāmentāveritis lāmentāverint
passive present lāmentor lāmentāris, lāmentāre lāmentātur lāmentāmur lāmentāminī lāmentantur
imperfect lāmentābar lāmentābāris, lāmentābāre lāmentābātur lāmentābāmur lāmentābāminī lāmentābantur
future lāmentābor lāmentāberis, lāmentābere lāmentābitur lāmentābimur lāmentābiminī lāmentābuntur
perfect lāmentātus + present active indicative of sum
pluperfect lāmentātus + imperfect active indicative of sum
future perfect lāmentātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lāmentem lāmentēs lāmentet lāmentēmus lāmentētis lāmentent
imperfect lāmentārem lāmentārēs lāmentāret lāmentārēmus lāmentārētis lāmentārent
perfect lāmentāverim lāmentāverīs lāmentāverit lāmentāverīmus lāmentāverītis lāmentāverint
pluperfect lāmentāvissem lāmentāvissēs lāmentāvisset lāmentāvissēmus lāmentāvissētis lāmentāvissent
passive present lāmenter lāmentēris, lāmentēre lāmentētur lāmentēmur lāmentēminī lāmententur
imperfect lāmentārer lāmentārēris, lāmentārēre lāmentārētur lāmentārēmur lāmentārēminī lāmentārentur
perfect lāmentātus + present active subjunctive of sum
pluperfect lāmentātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — lāmentā — — lāmentāte —
future — lāmentātō lāmentātō — lāmentātōte lāmentantō
passive present — lāmentāre — — lāmentāminī —
future — lāmentātor lāmentātor — — lāmentantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lāmentāre lāmentāvisse lāmentātūrus esse lāmentārī lāmentātus esse lāmentātum īrī
participles lāmentāns — lāmentātūrus — lāmentātus lāmentandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
lāmentāre lāmentandī lāmentandō lāmentandum lāmentātum lāmentātū

Related terms

Descendants

References

Portuguese

Pronunciation

  • (Portugal, Brazil) IPA(key): /lɐ.ˈmẽ.tu/
  • Hyphenation: la‧men‧to

Etymology

From Latin lāmentum.

Noun

lamento m (plural lamentos)

  1. wailing, moaning, weeping
  2. lamentation, lament
  3. complaint

Verb

lamento

  1. First-person singular (eu) present indicative of lamentar

Spanish

Noun

lamento m ‎(plural lamentos)

  1. wail

Verb

lamento

  1. First-person singular (yo) present indicative form of lamentar.

Similar Results