Definify.com
Definition 2024
granatus
granatus
Latin
Adjective
grānātus m (feminine grānāta, neuter grānātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | grānātus | grānāta | grānātum | grānātī | grānātae | grānāta | |
| genitive | grānātī | grānātae | grānātī | grānātōrum | grānātārum | grānātōrum | |
| dative | grānātō | grānātō | grānātīs | ||||
| accusative | grānātum | grānātam | grānātum | grānātōs | grānātās | grānāta | |
| ablative | grānātō | grānātā | grānātō | grānātīs | |||
| vocative | grānāte | grānāta | grānātum | grānātī | grānātae | grānāta | |
Derived terms
Related terms
References
- granatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- GRANATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “granatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.