Definify.com
Definition 2024
fundaturus
fundaturus
Latin
Participle
fundātūrus m (feminine fundātūra, neuter fundātūrum); first/second declension
- about to found, about to establish, about to lay the foundation
- (figuratively) about to secure, about to make firm
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fundātūrus | fundātūra | fundātūrum | fundātūrī | fundātūrae | fundātūra | |
| genitive | fundātūrī | fundātūrae | fundātūrī | fundātūrōrum | fundātūrārum | fundātūrōrum | |
| dative | fundātūrō | fundātūrō | fundātūrīs | ||||
| accusative | fundātūrum | fundātūram | fundātūrum | fundātūrōs | fundātūrās | fundātūra | |
| ablative | fundātūrō | fundātūrā | fundātūrō | fundātūrīs | |||
| vocative | fundātūre | fundātūra | fundātūrum | fundātūrī | fundātūrae | fundātūra | |