Definify.com
Definition 2024
fugiturus
fugiturus
Latin
Participle
fugitūrus m (feminine fugitūra, neuter fugitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fugitūrus | fugitūra | fugitūrum | fugitūrī | fugitūrae | fugitūra | |
| genitive | fugitūrī | fugitūrae | fugitūrī | fugitūrōrum | fugitūrārum | fugitūrōrum | |
| dative | fugitūrō | fugitūrō | fugitūrīs | ||||
| accusative | fugitūrum | fugitūram | fugitūrum | fugitūrōs | fugitūrās | fugitūra | |
| ablative | fugitūrō | fugitūrā | fugitūrō | fugitūrīs | |||
| vocative | fugitūre | fugitūra | fugitūrum | fugitūrī | fugitūrae | fugitūra | |