Definify.com
Definition 2024
criminalis
criminalis
Latin
Adjective
crīminālis m, f (neuter crīmināle); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | crīminālis | crīmināle | crīminālēs | crīminālia | |
| genitive | crīminālis | crīminālium | |||
| dative | crīminālī | crīminālibus | |||
| accusative | crīminālem | crīmināle | crīminālēs | crīminālia | |
| ablative | crīminālī | crīminālibus | |||
| vocative | crīminālis | crīmināle | crīminālēs | crīminālia | |
References
- criminalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “criminalis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.