Definify.com
Definition 2025
coniugatus
coniugatus
Latin
Participle
coniugātus m (feminine coniugāta, neuter coniugātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coniugātus | coniugāta | coniugātum | coniugātī | coniugātae | coniugāta | |
| genitive | coniugātī | coniugātae | coniugātī | coniugātōrum | coniugātārum | coniugātōrum | |
| dative | coniugātō | coniugātō | coniugātīs | ||||
| accusative | coniugātum | coniugātam | coniugātum | coniugātōs | coniugātās | coniugāta | |
| ablative | coniugātō | coniugātā | coniugātō | coniugātīs | |||
| vocative | coniugāte | coniugāta | coniugātum | coniugātī | coniugātae | coniugāta | |