Definify.com
Definition 2024
cītīgs
cītīgs
Latvian
Adjective
cītīgs (def. cītīgais, comp. cītīgāks, sup. viscītīgākais; adv. cītīgi)
- diligent, industrious, zealous (who insists on trying to do, to accomplish or to obtain something)
- cītīgs skolnieks ― zealous, industrious student
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of cītīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | cītīgs | cītīgi | cītīga | cītīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | cītīgu | cītīgus | cītīgu | cītīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | cītīga | cītīgu | cītīgas | cītīgu | |||||
| dative (datīvs) | cītīgam | cītīgiem | cītīgai | cītīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | cītīgu | cītīgiem | cītīgu | cītīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | cītīgā | cītīgos | cītīgā | cītīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Synonyms
Related terms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “censties”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7