Definify.com
Definition 2024
adjuturus
adjuturus
Latin
Participle
adjūtūrus m (feminine adjūtūra, neuter adjūtūrum); first/second declension
- Alternative form of adiūturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adjūtūrus | adjūtūra | adjūtūrum | adjūtūrī | adjūtūrae | adjūtūra | |
| genitive | adjūtūrī | adjūtūrae | adjūtūrī | adjūtūrōrum | adjūtūrārum | adjūtūrōrum | |
| dative | adjūtūrō | adjūtūrō | adjūtūrīs | ||||
| accusative | adjūtūrum | adjūtūram | adjūtūrum | adjūtūrōs | adjūtūrās | adjūtūra | |
| ablative | adjūtūrō | adjūtūrā | adjūtūrō | adjūtūrīs | |||
| vocative | adjūtūre | adjūtūra | adjūtūrum | adjūtūrī | adjūtūrae | adjūtūra | |