Definify.com
Definition 2024
adiuturus
adiuturus
Latin
Participle
adiūtūrus m (feminine adiūtūra, neuter adiūtūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adiūtūrus | adiūtūra | adiūtūrum | adiūtūrī | adiūtūrae | adiūtūra | |
| genitive | adiūtūrī | adiūtūrae | adiūtūrī | adiūtūrōrum | adiūtūrārum | adiūtūrōrum | |
| dative | adiūtūrō | adiūtūrō | adiūtūrīs | ||||
| accusative | adiūtūrum | adiūtūram | adiūtūrum | adiūtūrōs | adiūtūrās | adiūtūra | |
| ablative | adiūtūrō | adiūtūrā | adiūtūrō | adiūtūrīs | |||
| vocative | adiūtūre | adiūtūra | adiūtūrum | adiūtūrī | adiūtūrae | adiūtūra | |