Definify.com
Definition 2024
abditurus
abditurus
Latin
Participle
abditūrus m (feminine abditūra, neuter abditūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abditūrus | abditūra | abditūrum | abditūrī | abditūrae | abditūra | |
| genitive | abditūrī | abditūrae | abditūrī | abditūrōrum | abditūrārum | abditūrōrum | |
| dative | abditūrō | abditūrō | abditūrīs | ||||
| accusative | abditūrum | abditūram | abditūrum | abditūrōs | abditūrās | abditūra | |
| ablative | abditūrō | abditūrā | abditūrō | abditūrīs | |||
| vocative | abditūre | abditūra | abditūrum | abditūrī | abditūrae | abditūra | |