Definify.com
Definition 2025
приютить
приютить
Russian
Verb
приюти́ть • (prijutítʹ) pf
Conjugation
Conjugation of приюти́ть (class 4b perfective transitive)
| perfective aspect | ||
|---|---|---|
| infinitive | приюти́ть prijutítʹ | |
| participles | present tense | past tense | 
| active | — | приюти́вший prijutívšij | 
| passive | — | — | 
| adverbial | — | приюти́в prijutív, приюти́вши prijutívši | 
| present tense | future tense | |
| 1st singular (я) | — | приючу́ prijučú | 
| 2nd singular (ты) | — | приюти́шь prijutíšʹ | 
| 3rd singular (он/она́/оно́) | — | приюти́т prijutít | 
| 1st plural (мы) | — | приюти́м prijutím | 
| 2nd plural (вы) | — | приюти́те prijutíte | 
| 3rd plural (они́) | — | приютя́т prijutját | 
| imperative | singular | plural | 
| приюти́ prijutí | приюти́те prijutíte | |
| past tense | singular | plural (мы/вы/они́) | 
| masculine (я/ты/он) | приюти́л prijutíl | приюти́ли prijutíli | 
| feminine (я/ты/она́) | приюти́ла prijutíla | |
| neuter (оно́) | приюти́ло prijutílo | |
Derived terms
- приюти́ться (prijutítʹsja)