Definify.com
Definition 2025
приговариваться
приговариваться
Russian
Verb
пригова́риваться • (prigovárivatʹsja) impf
- passive of пригова́ривать (prigovárivatʹ)
Conjugation
Conjugation of пригова́риваться (class 1a imperfective reflexive)
| imperfective aspect | ||
|---|---|---|
| infinitive | пригова́риваться prigovárivatʹsja |
|
| participles | present tense | past tense |
| active | пригова́ривающийся prigovárivajuščijsja |
пригова́ривавшийся prigovárivavšijsja |
| passive | — | — |
| adverbial | пригова́риваясь prigovárivajasʹ |
пригова́ривавшись prigovárivavšisʹ |
| present tense | future tense | |
| 1st singular (я) | пригова́риваюсь prigovárivajusʹ |
бу́ду пригова́риваться búdu prigovárivatʹsja |
| 2nd singular (ты) | пригова́риваешься prigovárivaješʹsja |
бу́дешь пригова́риваться búdešʹ prigovárivatʹsja |
| 3rd singular (он/она́/оно́) | пригова́ривается prigovárivajetsja |
бу́дет пригова́риваться búdet prigovárivatʹsja |
| 1st plural (мы) | пригова́риваемся prigovárivajemsja |
бу́дем пригова́риваться búdem prigovárivatʹsja |
| 2nd plural (вы) | пригова́риваетесь prigovárivajetesʹ |
бу́дете пригова́риваться búdete prigovárivatʹsja |
| 3rd plural (они́) | пригова́риваются prigovárivajutsja |
бу́дут пригова́риваться búdut prigovárivatʹsja |
| imperative | singular | plural |
| пригова́ривайся prigovárivajsja |
пригова́ривайтесь prigovárivajtesʹ |
|
| past tense | singular | plural (мы/вы/они́) |
| masculine (я/ты/он) | пригова́ривался prigovárivalsja |
пригова́ривались prigovárivalisʹ |
| feminine (я/ты/она́) | пригова́ривалась prigovárivalasʹ |
|
| neuter (оно́) | пригова́ривалось prigovárivalosʹ |
|