Definify.com
Definition 2026
vocitatus
vocitatus
Latin
Participle
vocitātus m (feminine vocitāta, neuter vocitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vocitātus | vocitāta | vocitātum | vocitātī | vocitātae | vocitāta | |
| genitive | vocitātī | vocitātae | vocitātī | vocitātōrum | vocitātārum | vocitātōrum | |
| dative | vocitātō | vocitātō | vocitātīs | ||||
| accusative | vocitātum | vocitātam | vocitātum | vocitātōs | vocitātās | vocitāta | |
| ablative | vocitātō | vocitātā | vocitātō | vocitātīs | |||
| vocative | vocitāte | vocitāta | vocitātum | vocitātī | vocitātae | vocitāta | |