Definify.com
Definition 2024
victurus
victurus
Latin
Participle
victūrus m (feminine victūra, neuter victūrum); first/second declension
- about to win
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | victūrus | victūra | victūrum | victūrī | victūrae | victūra | |
| genitive | victūrī | victūrae | victūrī | victūrōrum | victūrārum | victūrōrum | |
| dative | victūrō | victūrō | victūrīs | ||||
| accusative | victūrum | victūram | victūrum | victūrōs | victūrās | victūra | |
| ablative | victūrō | victūrā | victūrō | victūrīs | |||
| vocative | victūre | victūra | victūrum | victūrī | victūrae | victūra | |
Etymology 2
Future active participle of vīvō (“live, be alive”).
Participle
vīctūrus m (feminine vīctūra, neuter vīctūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vīctūrus | vīctūra | vīctūrum | vīctūrī | vīctūrae | vīctūra | |
| genitive | vīctūrī | vīctūrae | vīctūrī | vīctūrōrum | vīctūrārum | vīctūrōrum | |
| dative | vīctūrō | vīctūrō | vīctūrīs | ||||
| accusative | vīctūrum | vīctūram | vīctūrum | vīctūrōs | vīctūrās | vīctūra | |
| ablative | vīctūrō | vīctūrā | vīctūrō | vīctūrīs | |||
| vocative | vīctūre | vīctūra | vīctūrum | vīctūrī | vīctūrae | vīctūra | |