Definify.com
Definition 2024
venenatus
venenatus
Latin
Adjective
venēnātus m (feminine venēnāta, neuter venēnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | venēnātus | venēnāta | venēnātum | venēnātī | venēnātae | venēnāta | |
| genitive | venēnātī | venēnātae | venēnātī | venēnātōrum | venēnātārum | venēnātōrum | |
| dative | venēnātō | venēnātō | venēnātīs | ||||
| accusative | venēnātum | venēnātam | venēnātum | venēnātōs | venēnātās | venēnāta | |
| ablative | venēnātō | venēnātā | venēnātō | venēnātīs | |||
| vocative | venēnāte | venēnāta | venēnātum | venēnātī | venēnātae | venēnāta | |
References
- venenatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- venenatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “venenatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.