Definify.com
Definition 2024
vendendus
vendendus
Latin
Participle
vēndendus m (feminine vēndenda, neuter vēndendum); first/second declension
- which is to be sold
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vēndendus | vēndenda | vēndendum | vēndendī | vēndendae | vēndenda | |
| genitive | vēndendī | vēndendae | vēndendī | vēndendōrum | vēndendārum | vēndendōrum | |
| dative | vēndendō | vēndendō | vēndendīs | ||||
| accusative | vēndendum | vēndendam | vēndendum | vēndendōs | vēndendās | vēndenda | |
| ablative | vēndendō | vēndendā | vēndendō | vēndendīs | |||
| vocative | vēndende | vēndenda | vēndendum | vēndendī | vēndendae | vēndenda | |