Definify.com
Definition 2024
usurarius
usurarius
Latin
Adjective
ūsūrārius m (feminine ūsūrāria, neuter ūsūrārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ūsūrārius | ūsūrāria | ūsūrārium | ūsūrāriī | ūsūrāriae | ūsūrāria | |
| genitive | ūsūrāriī | ūsūrāriae | ūsūrāriī | ūsūrāriōrum | ūsūrāriārum | ūsūrāriōrum | |
| dative | ūsūrāriō | ūsūrāriō | ūsūrāriīs | ||||
| accusative | ūsūrārium | ūsūrāriam | ūsūrārium | ūsūrāriōs | ūsūrāriās | ūsūrāria | |
| ablative | ūsūrāriō | ūsūrāriā | ūsūrāriō | ūsūrāriīs | |||
| vocative | ūsūrārie | ūsūrāria | ūsūrārium | ūsūrāriī | ūsūrāriae | ūsūrāria | |
Related terms
Descendants
- English: usurer
- French: usuraire, usurier
- Italian: usurario, usuraio
- Portuguese: usurário, usureiro
- Spanish: usurario, usurero
References
- usurarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “usurarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.