Definify.com
Definition 2024
ubertaturus
ubertaturus
Latin
Participle
ūbertātūrus m (feminine ūbertātūra, neuter ūbertātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ūbertātūrus | ūbertātūra | ūbertātūrum | ūbertātūrī | ūbertātūrae | ūbertātūra | |
| genitive | ūbertātūrī | ūbertātūrae | ūbertātūrī | ūbertātūrōrum | ūbertātūrārum | ūbertātūrōrum | |
| dative | ūbertātūrō | ūbertātūrō | ūbertātūrīs | ||||
| accusative | ūbertātūrum | ūbertātūram | ūbertātūrum | ūbertātūrōs | ūbertātūrās | ūbertātūra | |
| ablative | ūbertātūrō | ūbertātūrā | ūbertātūrō | ūbertātūrīs | |||
| vocative | ūbertātūre | ūbertātūra | ūbertātūrum | ūbertātūrī | ūbertātūrae | ūbertātūra | |