Definify.com
Definition 2024
tutaturus
tutaturus
Latin
Participle
tūtātūrus m (feminine tūtātūra, neuter tūtātūrum); first/second declension
- Alternative form of wikipediaus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tūtātūrus | tūtātūra | tūtātūrum | tūtātūrī | tūtātūrae | tūtātūra | |
| genitive | tūtātūrī | tūtātūrae | tūtātūrī | tūtātūrōrum | tūtātūrārum | tūtātūrōrum | |
| dative | tūtātūrō | tūtātūrō | tūtātūrīs | ||||
| accusative | tūtātūrum | tūtātūram | tūtātūrum | tūtātūrōs | tūtātūrās | tūtātūra | |
| ablative | tūtātūrō | tūtātūrā | tūtātūrō | tūtātūrīs | |||
| vocative | tūtātūre | tūtātūra | tūtātūrum | tūtātūrī | tūtātūrae | tūtātūra | |