Definify.com

Definition 2024


transigens

transigens

Latin

Participle

trānsigēns m, f, n (genitive trānsigentis); third declension

  1. piercing

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative trānsigēns trānsigentēs trānsigentia
genitive trānsigentis trānsigentium
dative trānsigentī trānsigentibus
accusative trānsigentem trānsigēns trānsigentēs trānsigentia
ablative trānsigente, trānsigentī1 trānsigentibus
vocative trānsigēns trānsigentēs trānsigentia

1When used purely as an adjective.