Definify.com

Definition 2024


transabiens

transabiens

Latin

Participle

trānsabiēns m, f, n (genitive trānsabientis); third declension

  1. piercing

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative trānsabiēns trānsabientēs trānsabientia
genitive trānsabientis trānsabientium
dative trānsabientī trānsabientibus
accusative trānsabientem trānsabiēns trānsabientēs trānsabientia
ablative trānsabiente, trānsabientī1 trānsabientibus
vocative trānsabiēns trānsabientēs trānsabientia

1When used purely as an adjective.