Definify.com

Definition 2024


traducens

traducens

Latin

Participle

trādūcēns m, f, n (genitive trādūcentis); third declension

  1. transporting

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative trādūcēns trādūcentēs trādūcentia
genitive trādūcentis trādūcentium
dative trādūcentī trādūcentibus
accusative trādūcentem trādūcēns trādūcentēs trādūcentia
ablative trādūcente, trādūcentī1 trādūcentibus
vocative trādūcēns trādūcentēs trādūcentia

1When used purely as an adjective.