Definify.com
Definition 2024
terminatus
terminatus
Latin
Participle
terminātus m (feminine termināta, neuter terminātum); first/second declension
- marked off (by boundaries), bounded, limited
- defined, fixed, determined, circumscribed
- closed, finished, ended, terminated
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | terminātus | termināta | terminātum | terminātī | terminātae | termināta | |
| genitive | terminātī | terminātae | terminātī | terminātōrum | terminātārum | terminātōrum | |
| dative | terminātō | terminātō | terminātīs | ||||
| accusative | terminātum | terminātam | terminātum | terminātōs | terminātās | termināta | |
| ablative | terminātō | terminātā | terminātō | terminātīs | |||
| vocative | termināte | termināta | terminātum | terminātī | terminātae | termināta | |
References
- terminatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- TERMINATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “terminatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.