Definify.com
Definition 2024
tentaturus
tentaturus
Latin
Participle
tentātūrus m (feminine tentātūra, neuter tentātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tentātūrus | tentātūra | tentātūrum | tentātūrī | tentātūrae | tentātūra | |
| genitive | tentātūrī | tentātūrae | tentātūrī | tentātūrōrum | tentātūrārum | tentātūrōrum | |
| dative | tentātūrō | tentātūrō | tentātūrīs | ||||
| accusative | tentātūrum | tentātūram | tentātūrum | tentātūrōs | tentātūrās | tentātūra | |
| ablative | tentātūrō | tentātūrā | tentātūrō | tentātūrīs | |||
| vocative | tentātūre | tentātūra | tentātūrum | tentātūrī | tentātūrae | tentātūra | |