Definify.com
Definition 2024
taciturus
taciturus
Latin
Participle
tacitūrus m (feminine tacitūra, neuter tacitūrum); first/second declension
- about to omit
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tacitūrus | tacitūra | tacitūrum | tacitūrī | tacitūrae | tacitūra | |
| genitive | tacitūrī | tacitūrae | tacitūrī | tacitūrōrum | tacitūrārum | tacitūrōrum | |
| dative | tacitūrō | tacitūrō | tacitūrīs | ||||
| accusative | tacitūrum | tacitūram | tacitūrum | tacitūrōs | tacitūrās | tacitūra | |
| ablative | tacitūrō | tacitūrā | tacitūrō | tacitūrīs | |||
| vocative | tacitūre | tacitūra | tacitūrum | tacitūrī | tacitūrae | tacitūra | |