Definify.com

Definition 2024

supradico

supradico

Latin

Verb

suprādīcō ‎(present infinitive suprādīcere, perfect active suprādīxī, supine suprādictum); third conjugation, irregular short imperative

  1. Alternative form of superdīcō

Inflection

   Conjugation of supradico (third conjugation, irregular short imperative)
indicative singular plural
first second third first second third
active present suprādīcō suprādīcis suprādīcit suprādīcimus suprādīcitis suprādī****
imperfect suprādīcēbam suprādīcēbās suprādīcēbat suprādīcēbāmus suprādīcēbātis suprādīcēbant
future suprādīcam suprādīcēs suprādīcet suprādīcēmus suprādīcētis suprādīcent
perfect suprādīxī suprādīxistī suprādīxit suprādīximus suprādīxistis suprādīxērunt, suprādīxēre
pluperfect suprādīxeram suprādīxerās suprādīxerat suprādīxerāmus suprādīxerātis suprādīxerant
future perfect suprādīxerō suprādīxeris suprādīxerit suprādīxerimus suprādīxeritis suprādīxerint
passive present suprādīcor suprādīceris, suprādīcere suprādīcitur suprādīcimur suprādīciminī suprādīcuntur
imperfect suprādīcēbar suprādīcēbāris, suprādīcēbāre suprādīcēbātur suprādīcēbāmur suprādīcēbāminī suprādīcēbantur
future suprādīcar suprādīcēris, suprādīcēre suprādīcētur suprādīcēmur suprādīcēminī suprādīcentur
perfect suprādictus + present active indicative of sum
pluperfect suprādictus + imperfect active indicative of sum
future perfect suprādictus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present suprādīcam suprādīcās suprādīcat suprādīcāmus suprādīcātis suprādīcant
imperfect suprādīcerem suprādīcerēs suprādīceret suprādīcerēmus suprādīcerētis suprādīcerent
perfect suprādīxerim suprādīxerīs suprādīxerit suprādīxerīmus suprādīxerītis suprādīxerint
pluperfect suprādīxissem suprādīxissēs suprādīxisset suprādīxissēmus suprādīxissētis suprādīxissent
passive present suprādīcar suprādīcāris, suprādīcāre suprādīcātur suprādīcāmur suprādīcāminī suprādīcantur
imperfect suprādīcerer suprādīcerēris, suprādīcerēre suprādīcerētur suprādīcerēmur suprādīcerēminī suprādīcerentur
perfect suprādictus + present active subjunctive of sum
pluperfect suprādictus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — suprādīc, suprādīce — — suprādīcite —
future — suprādīcitō suprādīcitō — suprādīcitōte suprādī****ō
passive present — suprādīcere — — suprādīciminī —
future — suprādīcitor suprādīcitor — — suprādīcuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives suprādīcere suprādīxisse suprādictūrus esse suprādīcī suprādictus esse suprādictum īrī
participles suprādīcēns — suprādictūrus — suprādictus suprādīcendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
suprādīcere suprādīcendī suprādīcendō suprādīcendum suprādictum suprādictū

Etymology

From suprā + dīcō ‎(“say”).

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /su.praːˈdiː.koː/, [sʊ.praːˈdiː.koː]

Similar Results