Definify.com
Definition 2024
supputaturus
supputaturus
Latin
Participle
supputātūrus m (feminine supputātūra, neuter supputātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | supputātūrus | supputātūra | supputātūrum | supputātūrī | supputātūrae | supputātūra | |
| genitive | supputātūrī | supputātūrae | supputātūrī | supputātūrōrum | supputātūrārum | supputātūrōrum | |
| dative | supputātūrō | supputātūrō | supputātūrīs | ||||
| accusative | supputātūrum | supputātūram | supputātūrum | supputātūrōs | supputātūrās | supputātūra | |
| ablative | supputātūrō | supputātūrā | supputātūrō | supputātūrīs | |||
| vocative | supputātūre | supputātūra | supputātūrum | supputātūrī | supputātūrae | supputātūra | |