Definify.com
Definition 2024
sputurus
sputurus
Latin
Participle
spūtūrus m (feminine spūtūra, neuter spūtūrum); first/second declension
- about to spew
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | spūtūrus | spūtūra | spūtūrum | spūtūrī | spūtūrae | spūtūra | |
| genitive | spūtūrī | spūtūrae | spūtūrī | spūtūrōrum | spūtūrārum | spūtūrōrum | |
| dative | spūtūrō | spūtūrō | spūtūrīs | ||||
| accusative | spūtūrum | spūtūram | spūtūrum | spūtūrōs | spūtūrās | spūtūra | |
| ablative | spūtūrō | spūtūrā | spūtūrō | spūtūrīs | |||
| vocative | spūtūre | spūtūra | spūtūrum | spūtūrī | spūtūrae | spūtūra | |