Definify.com
Definition 2026
sepulturus
sepulturus
Latin
Participle
sepultūrus m (feminine sepultūra, neuter sepultūrum); first/second declension
- about to bury
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sepultūrus | sepultūra | sepultūrum | sepultūrī | sepultūrae | sepultūra | |
| genitive | sepultūrī | sepultūrae | sepultūrī | sepultūrōrum | sepultūrārum | sepultūrōrum | |
| dative | sepultūrō | sepultūrō | sepultūrīs | ||||
| accusative | sepultūrum | sepultūram | sepultūrum | sepultūrōs | sepultūrās | sepultūra | |
| ablative | sepultūrō | sepultūrā | sepultūrō | sepultūrīs | |||
| vocative | sepultūre | sepultūra | sepultūrum | sepultūrī | sepultūrae | sepultūra | |