Definify.com
Definition 2024
sejungens
sejungens
Latin
Participle
sējungēns m, f, n (genitive sējungentis); third declension
- Alternative form of sēiungens
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | sējungēns | sējungentēs | sējungentia | ||
| genitive | sējungentis | sējungentium | |||
| dative | sējungentī | sējungentibus | |||
| accusative | sējungentem | sējungēns | sējungentēs | sējungentia | |
| ablative | sējungente, sējungentī1 | sējungentibus | |||
| vocative | sējungēns | sējungentēs | sējungentia | ||
1When used purely as an adjective.