Definify.com
Definition 2024
sedaturus
sedaturus
Latin
Participle
sedātūrus m (feminine sedātūra, neuter sedātūrum); first/second declension
- about to settle
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sedātūrus | sedātūra | sedātūrum | sedātūrī | sedātūrae | sedātūra | |
| genitive | sedātūrī | sedātūrae | sedātūrī | sedātūrōrum | sedātūrārum | sedātūrōrum | |
| dative | sedātūrō | sedātūrō | sedātūrīs | ||||
| accusative | sedātūrum | sedātūram | sedātūrum | sedātūrōs | sedātūrās | sedātūra | |
| ablative | sedātūrō | sedātūrā | sedātūrō | sedātūrīs | |||
| vocative | sedātūre | sedātūra | sedātūrum | sedātūrī | sedātūrae | sedātūra | |