Definify.com
Definition 2024
sacraturus
sacraturus
Latin
Participle
sacrātūrus m (feminine sacrātūra, neuter sacrātūrum); first/second declension
- about to sanctify
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sacrātūrus | sacrātūra | sacrātūrum | sacrātūrī | sacrātūrae | sacrātūra | |
| genitive | sacrātūrī | sacrātūrae | sacrātūrī | sacrātūrōrum | sacrātūrārum | sacrātūrōrum | |
| dative | sacrātūrō | sacrātūrō | sacrātūrīs | ||||
| accusative | sacrātūrum | sacrātūram | sacrātūrum | sacrātūrōs | sacrātūrās | sacrātūra | |
| ablative | sacrātūrō | sacrātūrā | sacrātūrō | sacrātūrīs | |||
| vocative | sacrātūre | sacrātūra | sacrātūrum | sacrātūrī | sacrātūrae | sacrātūra | |