Definify.com
Definition 2024
rogitatus
rogitatus
Latin
Participle
rogitātus m (feminine rogitāta, neuter rogitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rogitātus | rogitāta | rogitātum | rogitātī | rogitātae | rogitāta | |
| genitive | rogitātī | rogitātae | rogitātī | rogitātōrum | rogitātārum | rogitātōrum | |
| dative | rogitātō | rogitātō | rogitātīs | ||||
| accusative | rogitātum | rogitātam | rogitātum | rogitātōs | rogitātās | rogitāta | |
| ablative | rogitātō | rogitātā | rogitātō | rogitātīs | |||
| vocative | rogitāte | rogitāta | rogitātum | rogitātī | rogitātae | rogitāta | |
References
- ROGITATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)