Definify.com
Definition 2024
retractatus
retractatus
Latin
Participle
rētractātus m (feminine rētractāta, neuter rētractātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rētractātus | rētractāta | rētractātum | rētractātī | rētractātae | rētractāta | |
| genitive | rētractātī | rētractātae | rētractātī | rētractātōrum | rētractātārum | rētractātōrum | |
| dative | rētractātō | rētractātō | rētractātīs | ||||
| accusative | rētractātum | rētractātam | rētractātum | rētractātōs | rētractātās | rētractāta | |
| ablative | rētractātō | rētractātā | rētractātō | rētractātīs | |||
| vocative | rētractāte | rētractāta | rētractātum | rētractātī | rētractātae | rētractāta | |
References
- retractatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- retractatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- RETRACTATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “retractatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.