Definify.com
Definition 2024
reprobaturus
reprobaturus
Latin
Participle
reprobātūrus m (feminine reprobātūra, neuter reprobātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reprobātūrus | reprobātūra | reprobātūrum | reprobātūrī | reprobātūrae | reprobātūra | |
| genitive | reprobātūrī | reprobātūrae | reprobātūrī | reprobātūrōrum | reprobātūrārum | reprobātūrōrum | |
| dative | reprobātūrō | reprobātūrō | reprobātūrīs | ||||
| accusative | reprobātūrum | reprobātūram | reprobātūrum | reprobātūrōs | reprobātūrās | reprobātūra | |
| ablative | reprobātūrō | reprobātūrā | reprobātūrō | reprobātūrīs | |||
| vocative | reprobātūre | reprobātūra | reprobātūrum | reprobātūrī | reprobātūrae | reprobātūra | |